Ķermeņa aprises, izteiktas krūšu līnijas, pīrsings
un skaidri redzamas ģenitālijas. Vai tas ir striptīza šovs? Nē, tas ir
attēls, ko parāda aviopasažieru kontroles iekārta – 3D lidostu skeneris.
Nav
noslēpums, ka šāda veida pasažieru pārbaude paver jaunas iespējas
terorisma draudu novēršanai, tomēr tā sastopas arī ar sabiedrības
iebildumiem, kas šo virtuālo izģērbšanu saista ar cilvēka tiesību uz
privātumu pārkāpumu. Jo aktuālāks kļūst lidostu skeneru ieviešanas
jautājums starptautiskajās lidostās, jo skaļāk runā cilvēktiesību
aizstāvji. Vienai no šīm pusēm būs jāpiekāpjas vai arī – jārod
kompromiss. Cik lielā mērā cilvēka tiesībām uz privātumu būtu
jāpiekāpjas sabiedrības drošības labā? Vai lidostu skeneru izmantošanu
var uzskatīt par cilvēka tiesību uz privātumu pārkāpumu?
Par minētajiem jautājumiem satraucas Eiropas Parlaments (EP)
2008.gada oktobrī, kad Eiropas Komisija (EK) ierosina lidostās atļaut
izmantot ķermeņa skenerus. EP norāda, ka „virtuālā izģērbšana” ir
sarežģīts tehnisks pasākums aviācijas drošības jomā, kā arī var būtiski
ietekmēt cilvēka tiesības uz privātumu, datu aizsardzību un personas
cieņu. Vēl viens akmens EK dārziņā – instance pirms konkrētā
ierosinājuma nav konsultējusies ar Eiropas Datu aizsardzības aģentūru
un Eiropas Pamattiesību aģentūru.
Nesagaidot „zaļo gaismu” no Eiropas Savienības instancēm, jautājums
par pastiprinātu drošību un ķermeņa skeneru ieviešanu lidostās kļūst
aktuāls 2009.gada nogalē, kad ar „Al Qaeda” grupējumu saistīts vīrietis
aptuveni 20 minūtes pirms lidmašīnas nolaišanās Detroitā mēģina
iedarbināt spridzekli, par laimi, neveiksmīgi. Ilgi nav jāgaida, līdz
briti kontroles pastiprināšanā lidostās iesaistās politiskā līmenī –
Anglijas premjers Gordons Brauns atļauj ķermeņa skeneru ieviešanu
Anglijas lidostās, raksta 4.janvāra britu laikraksts „The Guardian”.
Ilgi nav jāgaida arī uz pretreakciju. Cilvēktiesību organizācijas
norāda, ka skeneru izmantošana ir nopietna iejaukšanās cilvēka tiesībās
uz privātumu pati par sevi, turklāt iegūtie slavenību fotoattēli pēc
skenēšanas var tikt ļaunprātīgi ievietoti internetā, paveras arī
lieliskas iespējas revolucionārai bērnu pornogrāfijai.
Kā redzams, izvērtējot lidostu skeneru izmantošanu, tiek ņemti vērā
divi faktori – cilvēka privātums, kam pretstatā ir sabiedrības drošība.
Abu faktoru nozīmību uzsver arī cilvēktiesību eksperts Mārtiņš Mits,
sakot, ka šāda veida drošības pārbaude ir „nopietna iejaukšanās cilvēka
privātumā, bet mērķis arī ir nopietns”. Pēc eksperta domām, skenera
izmantošana pati par sevi nav pārkāpums, jo „ne visas iejaukšanās
cilvēku privātumā nozīmē pārkāpumu”. Tāpēc īpaša nozīme ir jāpievērš
tam, kā šī ierīce tiek izmantota, vai tiek nodrošinātas procesuālās
garantijas, kas ļauj novērst cilvēktiesību pārkāpumus. Par iespēju
novērst pārkāpumus sola parūpēties arī atbildīgās britu institūcijas,
solot izstrādāt rīcības kodeksu, kas mazinātu vai pilnībā izslēgtu
risku.
Iespējams, ka šis ir gadījums, kad cilvēktiesību aizstāvji nevarēs
apstādināt lidostu drošības tehnoloģiju attīstību, bet ietekmēt spēs
noteikti. Ieklausījušās ir ES institūcijas, proti, EK veic pētījumu par
lidostu skeneru izmantošanu no cilvēktiesību viedokļa. Starptautiskās
lidostas „Rīga” pārstāvis Mārtiņš Langrāts norāda uz kompromisa soļiem
arī no tehnoloģiju izstrādātāju puses. Langrāts stāsta, ka esot rasts
jauns risinājums, kas „vairs monitorā nevizualizē cilvēka ķermeni, bet
bezpersonisku kontūru, apveidu, kas sekmīgi ļauj identificēt aizdomīgus
priekšmetus”.
Šie fakti ļauj domāt, ka atbildīgās institūcijas ir nopietni ņēmušas
vērā cilvēktiesību aizstāvju iebildumus. Iespējams, arī sabiedrībai būs
jāņem vērā nerimstošie terorisma draudi un daļa personīgā privātuma
jāziedo kopējās drošības labā. Tomēr, kā atzīst arī lidostas „Rīga”
pārstāvis, līdz visaptverošai ķermeņa skeneru ieviešanai Eiropas
lidostās ejams vēl tāls un finansiāli dārgs ceļš. Tas ļauj cerēt uz
pārdomātiem soļiem gan no Eiropas valstu valdību, ES institūciju, gan
arī cilvēktiesību aizstāvju puses.