LATVIJAS RESPEKTS

Sveiki! Ziņojums no Administrātora.

_R_O_S_ — Sat, 09 Jan 2010 19:10:16 GMT

Sveiki! Vēlos pacelt šīs mājas lapas reitingu, bet vienam pašam man to būs ļoti grīūti izdarīt... Vēlos lai jūs man palīdzētu, ar to lai jūs balsotu un pievienoti savas ziņas forumā un citās izvēlnes vietnēs. Būšu ļoti pateicīgs ja palīdzēsiet. Kā arī varat pastāstīt saviem draugiem, radiem un paziņām par šo mājas lapu. Kad mājas lapa būs diezgan populāra, rīkošu dažādus konkursus un daudz citu lietu. Paldies par uzmanību.

Ar cieņu: Majas lapas Administrātors..

Šķietamās palaidnības var izvērsties traģēdijā

_R_O_S_ — Sat, 09 Jan 2010 16:57:04 GMT

Pasažieru autobusu vadītāji brīdina vecākus, arī skolotājus par izpriecām, ar kurām pēdējā laikā arvien biežāk aizraujas skolas bērni. Riskējot ar savu veselību, pat dzīvību, viņi pieķeras autobusa konstrukcijām aizmugurējā daļā un slidinās.

SIA «Aips» pasažieru pārvadājumu daļas vadītājs Jānis Kļaviņš «Bauskas Dzīvei» rāda bērnu cimdiņus, kas novilkušies no rokām un palikuši, ieķērušies transporta līdzekļa dzelžos. Nereti pusaudži pamanās autobusa aizmugurē piesiet kādu striķi un vilkties tam līdzi uz sniega dēļa vai ragaviņām. Bijuši gadījumi, kad, šādi blēņojoties, nolauzta korpusa detaļa.

Šoferi stāsta, ka tikt ar šādiem palaidņiem galā ir ļoti grūti. Kamēr autobuss apstājies kādā lauku pieturvietā, tā aizmugurē iekārtojas pusaudži. Autobusam sākot kustību, viņi priecīgi slidinās tam aizmugurē. «Reiz bija gadījums, kad ragaviņas aizslīdēja pretējā braukšanas joslā. Par laimi, neviena mašīna tajā brīdī pretim nebrauca,» stāsta J. Kalniņš.

Daži šoferi, lai iebiedētu pārgalvjus, sākot kustību, uz mirkli ieslēdz atpakaļgaitas ātrumu. Tad uzreiz no transporta līdzekļa aizmugures uz visām pusēm aizspurdz bērnu bariņš. Šoferis Viktors Pukovs demonstrē, cik tuvu autobusa aizmugurējam buferim atrodas dzinējs, dažādi mehānismi, siksnas.
«Kabinoties aizmugurē, bērnam atliek pastiept roku nedaudz dziļāk, un pirksts būs nost. Kas tad par to atbildēs? Visi teiks, ka vainīgs ir šoferis. Bet redzēt visu, kas notiek autobusa aizmugurē, un izskriet līdzi katram pusaudzim mēs nevaram. Atliek aicināt vecākus, skolotājus vēl un vēlreiz stāstīt bērniem, cik bīstama var būt šāda rotaļāšanās,» tā V. Pukovs.

Vecāki nespēj samaksāt par bērndārznieka zupas šķīvi

_R_O_S_ — Sat, 09 Jan 2010 16:56:00 GMT

Pasliktinoties ekonomiskajai situācijai, arvien vairāk vecāku nespēj samaksāt par savu bērnu ēdināšanu bērnudārzos un patlaban šī problēma Rīgā kļūst arvien izplatītāka.

Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta komitejas priekšsēdētāja Eiženija Aldermane (LPP/LC) intervijā portālam TVNET sacīja: "Tas ir būtiski. [Bērnudārzu] vadītāji par to ir ļoti satraukti. Protams, viņi visu laiku domā, kā ar šo problēmu tikt galā. Viņi mēģina no tā kopējā katla bērnam vismaz zupas šķīvi ieliet,” Aldermane raksturoja situāciju.

Bērnudārzu vadītāji arī pauduši satraukumu, ka tie vecāki, kuri tomēr maksā par savu bērnu ēdināšanu, var sākt protestēt. Maksājošie vecāki var iebilst, ka līdz ar nemaksājošo bērnu ēdināšanu, "viņu bērniem līdz ar to ir plānāks rieciens”.

Pēc Aldermanes teiktā, maksājošie vecāki ir ļoti saprotoši un "ja bērns ir bez maizes kumosa, tad katrā ziņā bērnudārza darbinieki viņu neatstāj bez šī maizes kumosa vai kāda zupas šķīvīša”.

Ja arī vecāki turpina nemaksāt par bērna pusdienām, bērnudārza darbinieki tomēr tīri "cilvēcīgi” mazuli paēdina, Aldermane teica un piebilda, ka "cilvēcība var būt dažāda. Vieni vecāki par pusdienām samaksā pēdējo naudiņu, bet citi nemaksā un viss. Tā arī var būt. Bet tāpēc jau nevar cilvēku turēt aizdomās”.

"Problēma ir ļoti asa,” viņa atzina un piebilda, ka vecāku nespēja samaksāt par bērnu ēdināšanu ir diezgan izplatīta parādība. Pašvaldības pārstāve arī atzina, ka šai situācijā bērnudārzos veidojas parādi.

Nespēja norēķināties par bērnu ēdināšana esot vērojama visos Rīgas rajonos: "Atsevišķi gadījumi ir visur”. Visasākā situācija ir Latgales priekšpilsētā, bet vislabāk šai ziņā veicas galvaspilsētas centra bērnudārzos.

Patlaban bērnudārzos, kuri strādā 12 stundas dienā, par viena bērna ēdināšanu jāmaksā ne vairāk par Ls 1,40 dienā. Par šādu summu bērns saņem brokastis, pusdienas un launagu. Savukārt diennakts bērnudārzos par katru bērnu jāmaksā Ls 1,55 dienā. Šī summa nodrošina minētās trīs ēdienreizes, kā arī vakariņas. To portālam TVNET pastāstīja domes Sabiedrisko attiecību nodaļas projektu koordinatore Dzintra Āboliņa.

Drošība, kas izģērbj

_R_O_S_ — Sat, 09 Jan 2010 16:54:40 GMT

Ķermeņa aprises, izteiktas krūšu līnijas, pīrsings un skaidri redzamas ģenitālijas. Vai tas ir striptīza šovs? Nē, tas ir attēls, ko parāda aviopasažieru kontroles iekārta – 3D lidostu skeneris.

Nav noslēpums, ka šāda veida pasažieru pārbaude paver jaunas iespējas terorisma draudu novēršanai, tomēr tā sastopas arī ar sabiedrības iebildumiem, kas šo virtuālo izģērbšanu saista ar cilvēka tiesību uz privātumu pārkāpumu. Jo aktuālāks kļūst lidostu skeneru ieviešanas jautājums starptautiskajās lidostās, jo skaļāk runā cilvēktiesību aizstāvji. Vienai no šīm pusēm būs jāpiekāpjas vai arī – jārod kompromiss. Cik lielā mērā cilvēka tiesībām uz privātumu būtu jāpiekāpjas sabiedrības drošības labā? Vai lidostu skeneru izmantošanu var uzskatīt par cilvēka tiesību uz privātumu pārkāpumu?

Par minētajiem jautājumiem satraucas Eiropas Parlaments (EP) 2008.gada oktobrī, kad Eiropas Komisija (EK) ierosina lidostās atļaut izmantot ķermeņa skenerus. EP norāda, ka „virtuālā izģērbšana” ir sarežģīts tehnisks pasākums aviācijas drošības jomā, kā arī var būtiski ietekmēt cilvēka tiesības uz privātumu, datu aizsardzību un personas cieņu. Vēl viens akmens EK dārziņā – instance pirms konkrētā ierosinājuma nav konsultējusies ar Eiropas Datu aizsardzības aģentūru un Eiropas Pamattiesību aģentūru.

Nesagaidot „zaļo gaismu” no Eiropas Savienības instancēm, jautājums par pastiprinātu drošību un ķermeņa skeneru ieviešanu lidostās kļūst aktuāls 2009.gada nogalē, kad ar „Al Qaeda” grupējumu saistīts vīrietis aptuveni 20 minūtes pirms lidmašīnas nolaišanās Detroitā mēģina iedarbināt spridzekli, par laimi, neveiksmīgi. Ilgi nav jāgaida, līdz briti kontroles pastiprināšanā lidostās iesaistās politiskā līmenī – Anglijas premjers Gordons Brauns atļauj ķermeņa skeneru ieviešanu Anglijas lidostās, raksta 4.janvāra britu laikraksts „The Guardian”. Ilgi nav jāgaida arī uz pretreakciju. Cilvēktiesību organizācijas norāda, ka skeneru izmantošana ir nopietna iejaukšanās cilvēka tiesībās uz privātumu pati par sevi, turklāt iegūtie slavenību fotoattēli pēc skenēšanas var tikt ļaunprātīgi ievietoti internetā, paveras arī lieliskas iespējas revolucionārai bērnu pornogrāfijai.

Kā redzams, izvērtējot lidostu skeneru izmantošanu, tiek ņemti vērā divi faktori – cilvēka privātums, kam pretstatā ir sabiedrības drošība. Abu faktoru nozīmību uzsver arī cilvēktiesību eksperts Mārtiņš Mits, sakot, ka šāda veida drošības pārbaude ir „nopietna iejaukšanās cilvēka privātumā, bet mērķis arī ir nopietns”. Pēc eksperta domām, skenera izmantošana pati par sevi nav pārkāpums, jo „ne visas iejaukšanās cilvēku privātumā nozīmē pārkāpumu”. Tāpēc īpaša nozīme ir jāpievērš tam, kā šī ierīce tiek izmantota, vai tiek nodrošinātas procesuālās garantijas, kas ļauj novērst cilvēktiesību pārkāpumus. Par iespēju novērst pārkāpumus sola parūpēties arī atbildīgās britu institūcijas, solot izstrādāt rīcības kodeksu, kas mazinātu vai pilnībā izslēgtu risku.

Iespējams, ka šis ir gadījums, kad cilvēktiesību aizstāvji nevarēs apstādināt lidostu drošības tehnoloģiju attīstību, bet ietekmēt spēs noteikti. Ieklausījušās ir ES institūcijas, proti, EK veic pētījumu par lidostu skeneru izmantošanu no cilvēktiesību viedokļa. Starptautiskās lidostas „Rīga” pārstāvis Mārtiņš Langrāts norāda uz kompromisa soļiem arī no tehnoloģiju izstrādātāju puses. Langrāts stāsta, ka esot rasts jauns risinājums, kas „vairs monitorā nevizualizē cilvēka ķermeni, bet bezpersonisku kontūru, apveidu, kas sekmīgi ļauj identificēt aizdomīgus priekšmetus”.

Šie fakti ļauj domāt, ka atbildīgās institūcijas ir nopietni ņēmušas vērā cilvēktiesību aizstāvju iebildumus. Iespējams, arī sabiedrībai būs jāņem vērā nerimstošie terorisma draudi un daļa personīgā privātuma jāziedo kopējās drošības labā. Tomēr, kā atzīst arī lidostas „Rīga” pārstāvis, līdz visaptverošai ķermeņa skeneru ieviešanai Eiropas lidostās ejams vēl tāls un finansiāli dārgs ceļš. Tas ļauj cerēt uz pārdomātiem soļiem gan no Eiropas valstu valdību, ES institūciju, gan arī cilvēktiesību aizstāvju puses.

50 latu par braukšanu bez biļetes

_R_O_S_ — Sat, 09 Jan 2010 16:53:28 GMT

Satiksmes ministrija (SM) plāno veikt izmaiņas bezbiļetnieku sodīšanas kārtībā sabiedriskajā transportā. Paredzēts, ka nākotnē sods par braukšanu bez biļetes būtiski palielināsies, iespējams, pat līdz Ls 50, šodien raksta laikraksts "Neatkarīgā".

Tāpat plānots, ka biļešu kontroles notiks daudz biežāk un turpmāk sodu par braukšanu sabiedriskajā transportā, piemērojot līgumsodu, varēs iekasēt pārvadātājs.

Satiksmes ministrijas pārstāve Ilze Eida laikrakstam norādīja, ka summas gan vēl tiekot precizētas, bet plānots, ka sods par braukšanu bez biļetes varētu pieaugt līdz 50 latiem. Pilsētās par braukšanu bez biļetes varēs piespriest sodu, kas vienāds ar lielāko mēnešbiļetes cenu, ja tā nepārsniedz 50 latu.

Piemēram, Rīgā sods par braukšanu bez biļetes varētu pieaugt līdz 45 latiem un 90 santīmiem. Savukārt reģionālajos maršrutos soda naudu aprēķinās, dārgākās biļetes cenu konkrētajā maršrutā sareizinot ar pieci, taču nepārsniedzot Ls 50.

Pašlaik gan vēl nevar prognozēt, kad izmaiņas stāsies spēkā, jo nepieciešams veikt grozījumus vairākos normatīvajos aktos.

Par vienu darba vietu cīnās 129 bezdarbnieki

_R_O_S_ — Sat, 09 Jan 2010 16:52:03 GMT

Patlaban uz vienu brīvu darba vietu pretendē 129 bezdarbnieki, šorīt Latvijas radio sacīja Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) direktore Baiba Paševica.

Viņa sacīja, ka šobrīd oficiāli bez darba ir nepilni 180 tūkstoši cilvēku, taču reāli darba meklētāju skaits ir lielāks, jo daļa cilvēku nav ieguvuši oficiālu bezdarbnieka statusu. Brīvas patlaban ir aptuveni 1400 darba vietas.

Vērtējot šā gada pirmās trīs darba dienas Rīgas filiālē, var novērot pozitīvu tendenci. Salīdzinājumā ar 2009.gada pirmajām trīs darba dienām, reģistrējušos bezdarbnieku skaits ir par trešdaļu mazāks. "Šeit mēs varētu redzēt varbūt kaut kādas stabilitātes iezīmes. Bet, protams, mēs nevaram pateikt, ka tā ir tendence un ka tā ir visā Latvijā," Paševica teica.

NVA prognozē, ka šogad pirmajā ceturksnī bezdarba līmenis turpinās palielināties, taču ne tik strauji kā pērn. Kopumā bez darba šogad varētu būt 13-20% iedzīvotāju.

"Bezdarbs ir kā fotogrāfija. Bezdarbs situācija, bezdarba līmenis ataino to situāciju, kādā ir ekonomika. Tikai tad, ja ekonomika attīstīsies, ja uzņēmēji sāks savu biznesu pilnveidot un attīstīt, veidosies vidējie uzņēmumi, tiks atgūtas eksporta iespējas, tikai tad uzņēmēji, tie īstie darba devēji varēs sākt domāt par jaunu darba vietu radīšanu. Tikai tad mēs varēsim sākt domāt, ka bezdarbs samazināsies," Paševica teica.

Vienlaikus viņa piebilda, ka "bezdarbs vienmēr iet ar lielu nobīdi". "Ja ekonomika jau sāk uzlaboties, tad bezdarbs vienmēr atpaliek par vismaz kādiem četriem, pieciem mēnešiem," speciāliste atzina.

Darba tirgū šobrīd pieprasa profesionāļus, "sava aroda meistarus".

Ministru prezidents Valdis Dombrovskis (JL) pagājušā gada nogalē lēsa, ka bezdarbs Latvijā varētu sākt samazināties ap 2011.gadu, bet jau šogad tas sāks stabilizēties.

Zatlers: esmu par tautas vēlētu prezidentu

_R_O_S_ — Sat, 09 Jan 2010 16:50:56 GMT

Latvijas prezidents Valdis Zatlers intervijā portālam TVNET apliecina, ka atbalsta ideju par tautas vēlētu prezidentu. Tomēr, pēc viņa domām, sabiedrība šobrīd vēlas nevis prezidentālu valsti, bet gan vadoni, kas neesot labākais variants un drīzāk radītu negatīvas sekas, nopietni apdraudot demokrātiju.

"Atbildot uz jautājumu par tautas vēlētu prezidentu es saku "jā". Protams, tad ir pavisam savādāks mandāts un ir jāseko pilnvarām, lai to varētu izmantot," savu nostāju sarunā ar TVNET pauž Zatlers.

"Demokrātija kā tagad, tikai ar tautas vēlētu mandātu un prezidentāla valsts ir divas dažādas lietas," norāda prezidents. Pēc viņa domām, šobrīd sabiedrībā ir pieprasījums ne tik daudz pēc prezidentālas valsts, bet gan vadoņa. Tāpēc ar jebkurām izmaiņām Satversmē ir jāstrādā ļoti uzmanīgi.

"Radikāli mainīt Satversmi tā, ka mums ir viens prezidents, kas vada valdību un viens pats par visu atbild, noteikti nav labākais variants. Tas atstās daudz lielākas negatīvās sekas, jo pat neviens vadonis vai diktators nekad ne par ko nav atbildējis.

Tam seko arī visu represīvo aparātu pastiprināšanās un brīvības samazināšanās. Un tad neviens neiepīkstētos par to, ka prezidents varētu būt pie kaut kā vainīgs. Vispirms paskatīsimies uz vēsturi un padomāsim, vai mēs Latvijā ko tādu vēlamies," uz iespējamajām sekām norāda valsts prezidents.

Zatlers uzskata, ka, pirms domāt par tautas vēlētu prezidentu, Latvijā vispirms vajadzētu sakārtot pašu vēlēšanu sistēmu: "Mums joprojām nav mehānisma kā sarīkot ātras pirmstermiņa vēlēšanas. Pavasarī šis jautājums Saeimā tika atlikts. Bet ja nākotnē būs situācija, kad ātri vajadzēs ievēlēt Saeimu? Sešu līdz astoņu nedēļu laikā, ne ilgāk. Pie mums vēlēšanas notiek sešus mēnešus, bet kritisku situāciju valstī nevar risināt pusgadu."

Sniegā stieg pastnieki un ātrā palīdzība

_R_O_S_ — Sat, 09 Jan 2010 16:49:34 GMT

Foto: www.zz.lv

Piesnigušo un savlaicīgi nenotīrīto ceļu dēļ sabiedriskais transports novada attālākajās vietās kavējas, pastnieki netiek līdz klientu pastkastītēm, bet ātrās palīdzības mediķiem pie kāda pacienta nācies doties kājām un līdz mašīnai viņu nogādāt kamanās. Jelgavas novada pašvaldība atbild – ceļus tīra pieejamo līdzekļu ietvaros, raksta «Zemgales Ziņas».

Naktī uz piektdienu ātrās medicīniskās palīdzības brigāde steidzās uz Jaunsvirlaukas pagastu, kur kādās nomaļās meža mājās palīdzība bija nepieciešama slimniekam ar plaušu tūsku. Taču tikt līdz pacientam mediķiem neizdevās, jo meža ceļš bija pamatīgi aizputināts. Kā «Ziņām» stāsta Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta Zemgales reģionālā centra vadītājs Roberts Beitāns, ārsti talkā aicināja glābšanas dienestu, ar kura palīdzību slimnieks no mājām izvests ar ragavām. Medicīniskā palīdzība sasirgušajam tomēr sniegta laikus. R.Beitāns teic, ka kopumā dienesta mašīnas pagaidām tikušas pie visiem pacientiem un sniegs būtiski neapgrūtina mediķu darbu.

Citās domās ir lauku pastnieki, kas pēdējās dienās sūtījumus klientiem piegādā ar grūtībām. Piemēram, Glūdas pastniecei Martai Ostrovskai šonedēļ jāizvadā pensijas, tādēļ jāpiekļūst pie vairāk klientiem, jāiebrauc arī nostūros. «Cauri Zemgales ciematam nav ne tīrīts, ne kaisīts,» saka pastniece un neslēpj, ka piektdien mašīna daudzviet «uzsēdusies» piesnigušajos ceļos. Taču traktora palīdzību vēl nav nācies lūgt.

«Situācija ir smaga,» tā par mazākas nozīmes lauku ceļu tīrību Jelgavas novadā «Ziņām» saka arī pasažieru pārvadāšanas firmas «Migar» vadītājs Uldis Valters. Autobusu šoferi sūdzas par slidenām un piesnigušām brauktuvēm, kā dēļ sabiedriskais transports būtiski kavējas, pieturās iebraucot par piecām desmit minūtēm vēlāk.

Šonedēļ bez sabiedriskā transporta palikuši Lielsesavas iedzīvotāji – otrdien reisā no Jelgavas uz Sesavu ceļš uz Lielsesavu bijis tik nekopts, ka šoferis neriskēja uz šo apdzīvoto vietu braukt.

Gulbenē vairs nebūs apgaismojuma naktī

_R_O_S_ — Sat, 09 Jan 2010 16:47:34 GMT

Ar pirmdienu Gulbenes pilsētā vairs nebūs ielu apgaismojuma naktī, kāds darbojās svētku laikā no 22.decembra. "Dzirksteli" par to informē Gulbenes pilsētas pārvaldes speciālists saimnieciskajos jautājumos Juris Aleksāns.

Ar pirmdienu Gulbenē arī vairs nebūs Ziemassvētku izgaismotā rotājuma pilsētas centrā. Bez tam, ņemot vērā iedzīvotāju ierosinājumus, ar pirmdienu pilsētā mainīsies ielu apgaismojuma ieslēgšanas un izslēgšanas laiks.

Paredzams, ka vakarā laternas Gulbenē iedegsies pulksten 16.30 un degs līdz pusnaktij. Tad apgaismojumu izslēgs, lai atkal to ieslēgtu pulksten 4.00 līdz 8.00. Lēmumu par to pieņem Gulbenes pilsētas pārvaldes vadītājs Osvalds Lucāns, uzklausot priekšlikumus.

J.Aleksāns uzsver, ka iedzīvotāju viedoklis atšķiras par to, kad jāieslēdz ielu apgaismojums un cik ilgi tam jādarbojas. Piemēram, svētkos pilsētas pārvalde nolēma atbalstīt Gulbenes izglītības iestāžu darbinieku ierosinājumu neizslēgt laternas visu nakti.

J.Aleksāns stāsta, ka ikdienā par ielu apgaismojumu Gulbenē rūpējas SIA "Gulbenes nami". Viņš arī skaidro, ka "pulksteņa pārregulēšana", mainot laternu degšanas laiku, nav nemaz tik vienkārša. Tas nenotiek, sēžot kabinetā pie vadības pults. Gulbenē 22 dažādās vietās atrodas ielu apgaismojuma ieslēgšanas vietas.

Pensionāri gaida atņemtos latus

_R_O_S_ — Sat, 09 Jan 2010 16:46:21 GMT

Pensionāri pensijas pilnā apmērā saņems jau februārī, bet no jūlija līdz janvārim ieturēto daļu atmaksās vienā maksājumā aprīlī. "Ticēšu, kad pensijas dienā naudiņu ieraudzīšu. Mums abiem tas nozīmē gandrīz 30 latu vairāk. Mēnesī tas ir ļoti daudz, jo lielākā daļa pensijas aiziet zālēm. Par dzīvokli arī jāmaksā," sacīja Krīvos dzīvojošā Lauma Kreile, kurai tuvākajā laikā jāveic acu operācija, bet viņas dzīvesdraugam Jānim pirms pāris gadiem operēta sirds, lai puslīdz labi justos, sirmgalvim lielākā pensijas daļa jātērē medikamentu iegādei.

"Ļoti labi, ka naudu atdod. Vai pilsētā kāds zina, cik maksā malkas krava? Pilsētā dārgāka dzīvokļa apkure, bet mums pašiem jākurina, rēķinu, par malku būs jāatdod vismaz divi simti," sacīja Jānis Subatovičs. Šie sirmgalvji skumst, ka nespēj atbalstīt bērnus, mazbērnus, ka bijušas reizes, kad meitai lūguši samaksāt par elektrību, lai to neatslēdz, jo naudas trūcis arī ēšanai.

"Druva" sazinājās ar Cēsu pensionāru biedrību. Arī tur Satversmes tiesā lemto vērtēja atzinīgi. Pensionāri priecājās, ka arī valdība sapratusi, cik iedzīvotājiem klājas grūti un īpaši finansiāli spiedīgs laiks ir ziemas mēnešos. Lēmumu, ka pensijas pilnā apmērā jāmaksā jau februārī un pavisam drīz jāatdod arī visa atņemtā summa, biedrības "Cēsu pensionāri" biedri pieņēmuši ar aplausiem. "Esam arī pret televīzijā dzirdēto, ka pensionāriem vajadzētu piekrist un naudiņu atstāt valstij. Mēs gaidām, kad to atmaksās," sacīja biedrības "Cēsu pensionāri" valdes priekšsēdētājs Valdis Zilausis, līdzīgi domāja arī viņa vietniece Stefānija Goļikova.

"Ja citi varēja izzagt miljonus, nedomāt par Latviju, tad kāpēc pensionāriem būt ziedotājiem? Mēs atbalstām vecus, vientuļus cilvēkus, rīkojam pasākumus, bieži tiekamies. Es ziedoju labdarības akcijām, man gribas palīdzēt, bet ne jau atsakoties no pensijas, kas pienākas. Ko valstij var atlicināt pensionāri, kuri vairumā gadījumu iztiek ar 150 latiem mēnesī?" sprieda S. Goļikova. Pensionārs Jānis Sērmaukšs sacīja: "Mēs nekad neesam dzīvojuši pāri saviem līdzekļiem, esam taupījuši. Ja kādam ir kaut niecīgs noguldījums bankā, tagad lemts arī no tā paņemt procentus." Vaicāts, kam pensionārs iztērēs naudiņu, ko valsts atdos aprīlī, Jānis Sērmaukšs teica, tā kā lemts paaugstināt nodokļus, par zemi, kas viņa īpašumā, sirmgalvim nākšoties maksāt par 54 latiem vairāk. Atdotais tāpat aiziešot valstij.

Citādās domās par dzīves grūtībām bija pensionāre Jekaterina Dimitrika, kura dzīvo daudzdzīvokļu mājā Krīvos. Viņa divistabu dzīvoklī mīt viena, brīdī, kad klauvējām pie durvīm, uz virtuves galda bija elektrības maksājumu kvītis.

"Seši lati jāsamaksā. Ir televizors, vajag veļu izmazgāt un kādreiz pīrāgu plītiņā izcept. Naudiņu vajag, bet, ja es būtu viena, ja nevajadzētu bērniem palīdzēt, tad gan sacītu, ka pensionāram pietiek. Man ar tiem 138 latiem pilnīgi pietiktu," sprieda Jekaterinas kundze un piekrita, ka daudzi vietējie pensionāri ar viņu nav vienisprātis.

"Es negaužos. Dēls Latgalē, darba nav, bet bērni ir. Sūtu naudiņu. Meita Cēsīs, arī bez darba. Jāpalīdz. Kā klāt būs pavasaris, tā atkal rakšu mazdārziņu. Citādi nevar. Domāju, ka arī Dievs man palīdz. Es katru rītu un vakaru Viņam pasaku paldies. Un neslimoju. Zāles man nevajag. Mūsu mājās nav centrālās apkures. Saprotu, ka pilsētā dzīvokļi ir ļoti dārgi, tad grūti," tā Jekaterina Dimitrika un piekrita, ka būtu viena no tiem pensionāriem, kas teiktu- ja valstij ieturēto daļu vajag, lai patur.

"Man bail, kas notiks ar Latviju. Kur ministri to naudu ņems? Man bail par ģimenēm, bērniem," tā Latvijā mūžu nodzīvojusī ukraiņu tautības sieviete.

"Druva" Cēsu novada pašvaldības sociālajā dienestā jautāja, vai līdz ar valdības lēmumu atdot ieturētās pensijas un turpināt to regulāru izmaksu pilnā apjomā, nesaruks trūcīgo un maznodrošināto skaits?

"Domāju, ka ne," īsi atbildēja sociālā dienesta atbildīgā darbā ar ģimenēm un bērniem Ivita Puķīte un paskaidroja: "Katru dienu reģistrējam jaunas trūcīgas ģimenes. Pensionāriem noteikti klājas grūti, bet vistrūcīgākās pašlaik ir ģimenes, kurās vecākiem nav darba vai pilna darba diena jāstrādā par minimālo algu un tomēr jālūdz atbalsts pašvaldībai. Ir situācija- laba ģimene, kurā aug divi skolas vecuma bērni, abi vecāki strādā, bet mēneša kopējie ienākumi nav lielāki par 250, 300 latiem. Kādi Cēsīs ir komunālie maksājumi? Vacāki nāk un lūdz- iedodiet vismaz bērniem brīvpusdienas. Tas ir smagi," sprieda Ivita Puķīte, bet atgādināja, ka visi trūcīgie, maznodrošinātie, vientuļie pensionāri joprojām var saņemt pašvaldības atbalstu. Vien jānāk un jāinteresējas par iespējām.

Jāatgādina, ka nevienam pensionāram iesniegums par pilnas pensijas saņemšanu februārī nav jāraksta. Februārī tā tiks pārskaitīta uz bankas kontu, kontu pastā, vai piegādās pastnieks. Taču, ja kāds sirmgalvis šo mēnešu laikā ir miris, viņa dzīvesbiedram vai bērnam gan jāvēršas valsts sociālās apdrošināšana aģentūrā, lai saņemtu ieturētās pensijas daļu.